Atskats uz skolas salidojumu
Norimusi steiga un jūnija darbu gūzma, kad tiešām šķita, ka darbu ir “vairāk kā saprašanas”. Nu pēc vasaras atvaļinājuma ir sajūta, ka kaut kas palicis nepateikts un neizdarīts. Labāk jau vēlāk, nekā palikt šai sajūtā.
29. jūnijā Aizkraukles Profesionālā vidusskola gaidīja uz salidojumu tuvākus un tālākus ļaudis, kuri savā biogrāfijā ir ierakstījuši laiku, kad mācījās vai strādāja Stučkas, Aizkraukles 24 profesionāli tehniskajā vidusskolā, Aizkraukles arodvidusskolā, Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā. Protams, ka es kā direktore ar bažām domāju, kā mums veiksies ar viesu sagaidīšanu, ar koncertu, ar atmiņu stāstiem un balli – ar visu, kas piedienas tādam pasākumam. Cik daudz skumju nostāstu par šādiem pasākumiem dzirdēts! Bet tieši tāpēc, ka manā skatā viss izdevās tik labi un es savā sirdī nesu gandarījumu un pateicību tik daudziem, es rakstu šo atskatu.
Atkal varēju pārliecināties par mūsu kultūras nama atsaucīgajiem darbiniekiem – gan telpas skaistas, gan apskaņošana lieliska, gan jautājums -“ vai nevajag ko palīdzēt”. Tiešām lieliska vieta, kur ērti un gaidīti var justies gan organizatori, gan viesi.
Ikviens klātesošais sajutās kā daļiņa no lielās skolas saimes, jo pasākuma vadītājas Solveiga Gaigalniece un Lelde Kazakēviča mācēja izcili meistarīgi sasaistīt skolas attīstības vēsturisko ieskatu ar bijušo audzēkņu nerātnību pārstāstiem, skolotāju atmiņām, matemātiskiem aprēķiniem par šeit nostrādātajiem gadiem. Un ik pa laikam jaunība uzdzirkstīja bijušo audzēkņu un viņu draugu sagatavotajā svētku koncertā. Kā patiess draugs, skolotājs un labu ideju nesējs sevi atkal apliecināja Artūrs Zemnieks. Tieši viņš iznesa koncerta sagatavošanas un norises smagumu, bet es ļoti ceru, ka viņš sasmēlās arī ļoti daudz sev veltītu labu vārdu un atzinības. Es domāju, ka laikā, kad spēlēja Līga Butāne kopā ar Artu Gūtmani- Hautalu, viņas tēvs, ilggadējs mūsu skolas direktora vietnieks, un tie skolas darbinieki un bijušie audzēkņi, kuri šobrīd noskatās no mākoņu maliņas sūtīja mums savu svētību, jo šīs mūzikas skaņas bija veltījums viņiem … Lai arī skumji , bet ļoti vietā un laikā!
Tad mīļus vārdus saviem kolēģiem un audzēkņiem teica ilggadējais direktors Jānis Ikaunieks. Viņš ar gandarījumu atcerējās savu laiku savā skolā. Laiks ir aizskrējis vēja spārniem. Vai tiešām tik daudz gadu ir nostrādāts šeit? Tā noteikti sev jautāja daudzi. No pašiem pirmsākumiem un arī šobrīd skolā strādā Mirapija Jaroha, Rasma Auzenberga, Lija Glezerova, Valentīna Truksne. Visi skolas darbinieki, kuri savu darba dzīvi ar mūsu skolu ir saistījuši ilgāk kā 20 gadus nu tēju vai kafiju varēs malkot no krūzītes ar skaistiem vārdiem “Mēs uzcelsim skolu no atmiņām, uz mākoņu kalniem, zem debesjuma, katrs no sava redzējuma”. Skola tiešām nekad nebūs uzcelta līdz galam, to vienmēr turpinās celt tie, kuri te strādās un mācīsies pēc mums.
Un tad atkal skanēja mūzika. Artūrs teica, ka īpašs paldies – Almantam Naglim. Bet no manas puses, tikpat īpašs – Jānim Radziņam, Ditai Zemzariņai, Jānim Paškēvičam, Dainim Paškēvičam, Gatim Grigorovičam, Ievai Grigorovičai.
Lieliski kopējo gaisotni papildināja un ar savu mīļumu veldzēja Anitas Ostrovskas vadītie mūziķi. Kā vienmēr, viņu redzot, gribas smaidīt, teikt labus vārdus un priecāties par atsaucību. Un tad protams, ka jāpiemin dejotāji. Par Unu Stakli un viņas sadarbību ar mūsu skolas bijušo direktora vietnieci Dzintru Dareiko- Sinkēviču, skolas dejotājiem daudzi kolēģi zināja stāstīt stāstu stāstus. Una tik meistarīgi deva gandarījumu deju skolotājai Maijai Bruģei un visiem bijušajiem dejotājiem. Gaišums tika visiem! Paldies Unai par pieredzes bagāto dejotāju atkal kopā sasaukšanu un jaunības atmodināšanu un par jaunākās paaudzes dejotāju skaisto priekšnesumu. Nekā nebija par daudz, nekas arī nepietrūka. Tās ir manas izjūtas un ar tām gribēju dalīties. Noteikti kādu nenosaucu, bet ik vienam, kas pielika izdomu, prātu un sirdi saku paldies!
Pēc tam skolā bija sarunas, smiekli, dejas, jo visi taču atgriezās jaunībā. Skola gaidīja ikvienu atgriežamies mājās. Paldies visiem, kuri atnāca!
Skolas direktore Ruta Krūkle