Latvijas skolas somas projekta ietvaros 29.aprīlī notika izrāde “Vēja ziediem”.

Stāsts par divu jaunu cilvēku mīlestību un sava dzimuma un seksualitātes iepazīšanu un izprašanu.

Rasma dzīvo bagāto saimnieku mājā meža ielokā. Spodris – mazā būdiņā. Pa vidu kapi, kur abi jaunieši pa naktīm slepeni satiekas. Viņi piedzīvo tās sajūtas, kādas pazīst tikai jaunība – kad alkas un iekšējais kliedziens pēc mīlestības ir tik spēcīgs, ka šķiet, ka fiziski pārplēsīs pušu. Nakts, Mēness, vijoles skaņas, kapi, noslēpumi, aizliegta mīlestība – visi šie atpazīstamie, gan klasiskajā, gan populārajā kultūrā aktuālie tēli un simboli spilgti parādās arī J. Jaunsudrabiņa 20. gadsimta sākumā tapušajā darbā un mūsu versijā par šo darbu. Mūsdienu straujais dzīves ritms un informācijas pārbagātība pamazām primitivizē priekšstatu par jutekliskumu, erotiku, fizisku un emocionālu mīlestību. Par to arī ir šis stāsts – cik svarīgi ir ļaut sev just. Un par to, cik valoda var būt skaista un cik daudz iespējams pateikt, ja proti noformulēt, kā jūties. Kā arī par to, cik svarīgi ir būt atklātiem un runāt ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem, pat tad, ja ļoti bail, jo pretējā gadījumā var sanākt kā Rasmai un Spodrim.